Gāzes patēriņš aukstā laikā
Feb 042018Daudzus vadītājus interesē sašķidrinātās gāzes patēriņa palielināšanās jautājums rudenī un ziemā, t. i., aukstā periodā. Kāpēc tā notiek? Ko tas ietekmē?
Lieta ir tā, ka gāzei ir dažāds sastāvs siltajā un aukstajā laika periodā. Vasarā mūsu automobiļus uzpilda ar propānu-butānu 3:1 (±10%) attiecībā, kur lielākā daļa ir propāna saturs, viss pārējais – butāns un nepiesātināti ogļūdeņraži. Ziemas periodā uzpilda gāzi aptuveni ar 4:1 (±10%) attiecību, kur lielākā daļa – tas ir propāna saturs, pārējie ir butāns un ogļūdeņraži. Propāns, tāpat kā butāns, – naftas pārstrādes produktu atvasinājums, bet propāns iznāk agrāk nekā butāns, un tam ir ķīmiskā formula, kurā oglekļa atomu saturs ir lielāks nekā butānā, t. i., degšanas laikā propāns deg labāk un tam ir lielāka siltuma atdeve. Ja būt daudz precīzākam, tad 48 pret butāna 46 MJ. Atšķirība siltuma atdeves ziņā nav liela, bet tā ir.
Ziemā ir aukstāk, maisījuma degšanas ātrumu ietekmē spiediens, kas, kā zināms, vasarā ir augstāks, bet aukstākajā periodā ir zemāks. Vasarā, kad ir augsts spiediens, gāze ātri izplešas un sadeg. Gāzes sadegšanai ziemā, kad ir daudz zemākais spiediens, ir vajadzīgs maisījums ar lielāku siltumspēju, t. i., ar lielāku siltuma atdevi. Ziemas propāna-butāna maisījuma ar aptuveno propāna masas daļu (75%) blīvums ir apmēram 0,517 kg/l, bet vasaras ar 50% propāna saturu – apmēram 0,545 kg/l.
Rezultātā, salīdzinot ar vienu benzīna litru, ir vajadzīgi aptuveni 1,2 vasaras gāzes litri, bet ziemas – 1,25 litri, t. i., ziemas laikā, lai nobrauktu tādu pašu attālumu, tāpat kā vasarā, būs vajadzīgs aptuveni par ±5% lielāks gāzes daudzums.
Šis aprēķins ir ļoti nosacīts, jo šeit nav uzskaitīts daudz citu faktoru, bet tas ļauj saprast, kāpēc ziemas periodam ir vajadzīgs lielāks sašķidrinātās gāzes daudzums, nekā vasaras periodam.
